Gadu gaitā ir bijušas daudzas labsajūtas definīcijas. Patiesībā labsajūta ir viens no tiem pārmērīgi lietotajiem terminiem, ko dzirdētu ne tikai no medicīnas speciālistiem, bet arī no cilvēkiem, kuri sevi dēvē par veselības ekspertiem.
Kāpēc to sauc par labsajūtu?
Termins “labsajūta” tika radīts, lai ietvertu plašāku un holistiskāku veselības jēdzienu, kas pārsniedz slimības neesamību. Tas parādījās kā atbilde uz tīri medicīniska modeļa ierobežojumiem, kas galvenokārt koncentrējās uz slimību diagnostiku un ārstēšanu.
Jēdziens “labsajūta” radās 1950. gados un ieguva ievērojamu nozīmi 1970. gados, pateicoties Dr. Halberta L. Danna novatoriskajam darbam, kurš bieži tiek uzskatīts par mūsdienu labsajūtas kustības tēvu.
Labsajūtas jēdziens
Dr Dann, amerikāņu ārsts, iepazīstināja ar jēdzienu "augsta līmeņa labsajūta", uzsverot proaktīvu pieeju veselības veicināšanai un slimību profilaksei.
Vārds “wellness” cēlies no angļu vārda “well”, kas nozīmē būt labā veselībā vai apmierinošā stāvoklī. Tas apvieno labklājības ideju ar sufiksu “-ness”, kas apzīmē stāvokli vai stāvokli. Tādējādi “labsajūta” nozīmē labu stāvokli gan fiziski, gan garīgi.
Šis termins tika izvēlēts, lai pievērstu uzmanību tikai slimībām un slimībām, lai veicinātu optimālu labklājību dažādās dzīves dimensijās. Tajā atzīts, ka veselību nosaka ne tikai slimības neesamība, bet arī dzīvesveida izvēle, pašaprūpes prakse un fizisko, garīgo, emocionālo, sociālo, profesionālo un garīgo aspektu līdzsvars.
Lietojot terminu “labsajūta”, mērķis ir uzsvērt pašatbildības, proaktīvas iesaistīšanās un personīgās pilnvaras nozīmi vispārējās labklājības uzturēšanā un uzlabošanā. Tas ietver ideju, ka indivīdiem ir iespēja aktīvi dzīvot līdzsvarotu un pilnvērtīgu dzīvi, izdarot izvēli, kas uzlabo viņu veselību, laimi un dzīves kvalitāti.
Labsajūta ir vairāk nekā tikai būt slimam
Tā kā nozīme ir ļoti atšķirīga atkarībā no avota, mēs vienkārši kopīgosim definīciju atbilstoši Pasaules Veselības organizācija (PVO)
Labsajūta ir pilnīgas fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis, nevis tikai slimības vai vājuma neesamība.
Tātad jums tas ir. Pēc pašu PVO domām, labsajūta ir kas vairāk nekā tikai neslimšana. Ne tāpēc, ka jūtaties lieliski un nezināt, ka jūsu ķermenī ir kādas slimības, tas nenozīmē, ka esat sasniedzis pilnīgu labsajūtu.
Patiesībā ir pārāk daudz avotu, kuros ir daudz kopīgu labsajūtas jēdzienu, tāpēc svarīgāko daļu noteikšana var būt ļoti sarežģīta. Rezumējot, ir labi zināt, ka labsajūta ir jūsu veids, kā attīstīt visu sevi – visu savu būtību, ne tikai ķermeni. Izlemjot virzīties uz labsajūtu, jūs vēlaties kļūt ne tikai veselāks, bet arī laimīgāks cilvēks.
Fiziskā labsajūta
Fiziskā labsajūta nozīmē, ka jūsu ķermenis ir labi un bez slimībām. Īsāk sakot, jūs kopumā esat veselīgs cilvēks. Būt fiziski labi nozīmē regulāri vingrot un ēst veselīgi. Ja nē, pastāv iespēja, ka neesat tik veselīgs, kā domājat. Atcerieties, ka tas, ka neesat slims, automātiski nenozīmē, ka esat vesels. Protams, ir jāveic profilaktiski pasākumi, lai nodrošinātu, ka jūs pēc iespējas ilgāk paliksit veseli.
Visā pasaulē ir daudz labsajūtas iestāžu. No masāžas saloniem līdz spa un pat medicīnas klīnikām, tos visus var uzskatīt par uzņēmumiem vai organizācijām, kas var veicināt jūsu labsajūtu. Piemēram, ja dodaties uz labsajūtas spa, varat saņemt masāžu, sejas, citas skaistumkopšanas un notievēšanas procedūras, salona procedūras un daudz ko citu.
Saskaņā ar www.keyforhealth.net
Skaista izskats un sajūta var būt arī daļa no jūsu fiziskās labsajūtas.
Garīgā un emocionālā labsajūta
Garīgā un emocionālā labsajūta ir divas dažādas lietas, taču tās iet roku rokā. Kā saka, sirds lietas var atrisināt smadzenes. Tas, ko mēs jūtam, var ietekmēt tas, ko mēs domājam, un otrādi.
Depresija ir nopietna lieta. Trauksme ir reāla. Šie garīgie apstākļi galu galā var ietekmēt arī emocionālo un fizisko labsajūtu. Ja ir kūrorti fiziskai labsajūtai, ir organizācijas un eksperti, kas piedāvā pakalpojumus tiem, kam nepieciešama palīdzība arī viņu garīgajai un emocionālajai labsajūtai.
Visi labsajūtas aspekti ir savstarpēji saistīti
Kā minēts iepriekš, garīgie apstākļi var ietekmēt emocionālo un fizisko labsajūtu. Fiziskā labklājība var ietekmēt arī garīgo un emocionālo labsajūtu. Piemēram, ja mēs jūtamies slimi vai ja mūsu fiziskais izskats nav tieši tāds, kādu mēs to vēlamies, mēs par to varam justies skumji; vēl ļaunāk, tas var izraisīt depresiju.
Labsajūta ir apziņa par sevi un visu savu būtni kopumā.
Ja vēlaties būt labi, jums jākoncentrējas uz savu fizisko, garīgo un pat emocionālo veselību. Pilnīga cilvēka sajūta liek jums sasniegt labsajūtu.
Kāpēc labsajūta ir tik svarīga?
Labsajūta ir svarīga, jo tā aptver visus cilvēka labklājības aspektus un veicina līdzsvarotu, pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi. Šeit ir daži galvenie iemesli, kāpēc labsajūta ir svarīga:
- Vispārējā labklājība: Labsajūta koncentrējas uz indivīda holistisko labklājību, tostarp fizisko, garīgo, emocionālo, sociālo, profesionālo un garīgo aspektu. Tā atzīst, ka šīs dimensijas ir savstarpēji saistītas un ka katras no tām kopšana veicina indivīda vispārējo dzīves kvalitāti.
- Slimību profilakse: Labsajūtas prioritātes noteikšana var palīdzēt novērst dažādu veselības stāvokļu rašanos. Iesaistīšanās veselīgā dzīvesveidā, piemēram, regulāras fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, stresa pārvaldība un pietiekams miegs, var samazināt hronisku slimību, piemēram, sirds slimību, diabēta, aptaukošanās un noteiktu vēža veidu, risku.
- Uzlabota dzīves kvalitāte: Koncentrējoties uz labsajūtu, indivīdi var izjust augstāku dzīves kvalitāti. Optimāla fiziskā veselība, garīgā labklājība un emocionālā noturība ļauj cilvēkiem pilnībā iesaistīties aktivitātēs, kas viņiem patīk, uzturēt pilnvērtīgas attiecības un sasniegt personīgos un profesionālos mērķus.
- Paaugstināta enerģija un vitalitāte: Uz labsajūtu orientēts dzīvesveids veicina paaugstinātu enerģijas līmeni un vitalitāti. Regulāras fiziskās aktivitātes, pareiza uztura un pašapkalpošanās prakse uzlabo fizisko sagatavotību, garīgo modrību un vispārējo vitalitāti, ļaujot indivīdiem aktīvi piedalīties ikdienas aktivitātēs un baudīt enerģiskāku dzīvi.
- Stresa samazināšana: Labsajūtas prakses, piemēram, apzinātība, meditācija un stresa vadības metodes, var palīdzēt cilvēkiem efektīvi tikt galā ar stresu. Iekļaujot šo praksi savā dzīvē, indivīdi var samazināt stresa līmeni, uzlabot noturību un veicināt miera un līdzsvara sajūtu.
- Uzlabota garīgā veselība: Labsajūtai ir būtiska loma garīgās veselības atbalstīšanā. Iesaistīšanās aktivitātēs, kas veicina emocionālo labsajūtu, atbalsta meklēšana, kad nepieciešams, un pašaprūpes praktizēšana palīdz samazināt garīgās veselības problēmu, piemēram, trauksmes un depresijas, risku. Prioritātes noteikšana garīgajai veselībai var uzlabot vispārējo apmierinātību ar dzīvi un veicināt pozitīvu perspektīvu.
- Ilgmūžība un labi novecošana: Pieņemot uz labsajūtu vērstu dzīvesveidu, indivīdi var graciozāk palielināt savu paredzamo dzīves ilgumu un vecumu. Veselīgi ieradumi, regulāras fiziskās aktivitātes, pareizs uzturs un stresa mazināšana var palīdzēt novērst ar vecumu saistītas slimības, saglabāt kognitīvās funkcijas un veicināt veselīgu novecošanos.
- Paaugstināta produktivitāte un panākumi: Kad indivīdi par prioritāti piešķir labsajūtu, viņi bieži piedzīvo paaugstinātu produktivitāti un panākumus savā personīgajā un profesionālajā dzīvē. Uzturot fizisko veselību, pārvaldot stresu un veicinot garīgo skaidrību, indivīdi var labāk darboties, pieņemt apzinātus lēmumus un sasniegt savus mērķus ar lielāku uzmanību un apņēmību.
- Pozitīva ietekme uz citiem: Kad indivīdi piešķir prioritāti savai labsajūtai, viņi kļūst par paraugiem un iedvesmas avotiem citiem. Demonstrējot veselīgus ieradumus un pašaprūpes praksi, viņi var pozitīvi ietekmēt savas ģimenes, draugus un kopienas, radot labklājības viļņošanās efektu.
- Personīgais piepildījums: Galu galā labsajūta ir svarīga, jo tā veicina personīgo piepildījumu un mērķa sajūtu. Ja indivīdi rūpējas par savu fizisko, garīgo un emocionālo labsajūtu, viņi var dzīvot laimīgāku, jēgpilnāku dzīvi un piedzīvot lielāku piepildījuma un gandarījuma sajūtu.
Aptverot labsajūtu kā dzīvesveidu, indivīdi var aktīvi ieguldīt savā labklājībā un izmantot priekšrocības, kas veicina veselīgāku, laimīgāku un pilnvērtīgāku eksistenci.
