Lai jūs varētu teikt, ka jūsu dzīvē ir pareizais līdzsvars, jums ir jābūt labā formā fiziski, garīgi un emocionāli. Garīgās veselības problēmas ir reālas. Tas ir skumji, kā daži cilvēki uzskata depresiju vai trauksmi kā jūtas, kas tiek izvēlētas. Patiesībā depresija vai trauksme nav izvēle.
Tas nav lēmums, ko jūs vienkārši pieņemat. Tas vienkārši notiek, un tā ir patiesa cīņa, lai pārvarētu šo sajūtu. Un tie ir tikai divi garīgās veselības problēmu piemēri, kas joprojām satrauc lielu daļu iedzīvotāju.
Līdzsvarotas dzīves sasniegšana
Kas tad īsti ir līdzsvarota dzīve? Spēja dzīvot līdzsvarā nozīmē, ka jūtaties mierīgs. Jūs dzīvojat harmonisku dzīvi. Jūs jūtaties fiziski, garīgi un emocionāli stabils. Ir jāpieliek milzīgas pūles, pirms kāds vai kaut kas var jūs nomākt vai negatīvi ietekmēt.
Taču līdzsvars dažādiem cilvēkiem var nozīmēt dažādas lietas. Tas var būt saistīts ar ģimenes dzīvi, attiecībām vai pat karjeru.
Saskaņā ar rakstu no Hārvardas veselības izdevniecība:
Līdzsvaru uztur gan prāts, gan ķermenis. Eksperti ir runājuši un teikuši, ka fitness ir lielisks veids, kā uzlabot fizisko līdzsvaru, lai palīdzētu jums noturēties kājās — tiešā nozīmē.
Tomēr viņi arī uzsvēra, cik svarīgi ir palikt garīgi aktīvam, lai smadzenes būtu veselas. Galu galā prāts liek domāt. Ir svarīgi pasargāt jūs no krišanas.
Kā fiziskā sagatavotība ietekmē garīgo veselību
Dažiem var būt viegli uzturēt fizisko formu, bet citiem tā var būt grūta. Noteikumi ir diezgan vienkārši: dzīvojiet aktīvu dzīvesveidu un ēdiet veselīgi. Jums nav jābūt sportistam, lai būtu fiziski sagatavots. Jūs varat vienkārši trenēties sporta zālē vai vienkārši skriet apkārtnē katru dienu. Turklāt jums nav jābūt uztura speciālistam, lai zinātu, kas jums ir veselīgs. Vienkārši ēdiet nelielās proporcijās un ēdiet daudz augļu un dārzeņu.
Fiziskā sagatavotība daudzos veidos ietekmē garīgo veselību. Kad esat formā, jūs jūtaties labi fiziski. Tu arī labi izskaties. Tas dod pašapziņu. Jums var būt arī labākas attiecības ar saviem mīļajiem, jo varat veikt daudzas aktivitātes, kad esat fiziski labā formā.
Turklāt, vingrojot, jūs dodat sev laiku pārdomām. Šo laiku varat izmantot lūgšanai vai meditācijai. Daži cilvēki dod priekšroku treniņam, skatoties televizoru; citi vienkārši klausās mūziku. Jums ir stunda vai divas, ko katru dienu varat pavadīt vingrošanai. Vingrošanas laikā ir grūti veikt vairākus uzdevumus, tāpēc vienīgais, ko jūs patiešām varat darīt, ir domāt.
Saskaņā ar www.keyforhealth.net
Patiesību sakot, daudzi cilvēki var pierādīt, ka vingrošana palīdz viņiem justies labāk garīgi un emocionāli.
Piemēram, ja jūs ciešat no sirds sāpēm vai mēģināt tikt galā ar darba zaudēšanu, varat vingrot un izkļūt no stresa. Jā, tas darbojas!
Tā nav jūsu izvēle, ja ar jums dzīvē notiek sliktas lietas. Tā nav jūsu vaina, ja jūtaties nomākts vai noraizējies. Jums var šķist, ka esat atstāts bez izvēles, bet jūs pilnībā kontrolējat savu dzīvi. Jūs varat mēģināt saglabāt savu dzīves līdzsvaru, vienlaikus esot garīgi un fiziski vesels.
Vai fiziskie vingrinājumi uzlabo garīgās spējas?
Jā, ir pierādīts, ka fiziskie vingrinājumi uzlabo garīgās spējas un veicina vispārējo kognitīvo funkciju. Regulāri fiziski vingrinājumi sniedz daudz priekšrocību smadzenēm un garīgajai labklājībai.
Šeit ir daži veidi, kā fiziskie vingrinājumi var uzlabot garīgās spējas:
- Uzlabota kognitīvā funkcija: Regulāras fiziskās aktivitātes ir saistītas ar uzlabotu kognitīvo funkciju, tostarp labāku atmiņu, uzmanību un apstrādes ātrumu. Vingrinājumi palielina asins plūsmu un skābekļa piegādi smadzenēm, veicinot smadzeņu šūnu augšanu un savienojamību.
- Uzlabots garastāvoklis un samazināts stress: Vingrojumi stimulē endorfīnu izdalīšanos, kas ir dabiskas garastāvokli uzlabojošas ķīmiskas vielas smadzenēs. Tas arī samazina stresa hormonu, piemēram, kortizola, ražošanu. Ir pierādīts, ka regulāras fiziskās aktivitātes mazina depresijas, trauksmes un stresa simptomus, tādējādi uzlabojot garīgo labsajūtu.
- Paaugstināta neiroplastiskums: Ir konstatēts, ka vingrinājumi uzlabo neiroplastiskumu, kas ir smadzeņu spēja veidot jaunus savienojumus un reorganizēt sevi. Tas var uzlabot mācīšanos, kognitīvo elastību un pielāgošanās spēju.
- Uzlabota smadzeņu struktūra: Fiziskie vingrinājumi ir saistīti ar strukturālām izmaiņām smadzenēs, tostarp palielinātu apjomu reģionos, kas saistīti ar atmiņu un kognitīvo funkciju. Regulāras fiziskās aktivitātes var veicināt jaunu neironu augšanu, stiprināt esošos savienojumus un uzlabot smadzeņu struktūras vispārējo integritāti.
- Uzlabots miegs: Ir pierādīts, ka vingrinājumi uzlabo miega kvalitāti, kas ir būtiska optimālai kognitīvajai funkcijai. Pietiekams un mierīgs miegs atbalsta atmiņas konsolidāciju, problēmu risināšanas spējas un vispārējo garīgo darbību.
- Paaugstināta koncentrēšanās un uzmanība: Ir konstatēts, ka fiziskās aktivitātes uzlabo fokusu un uzmanību. Tas var palīdzēt uzlabot koncentrēšanos un samazināt izklaidību, ļaujot indivīdiem labāk iesaistīties izziņas uzdevumos un saglabāt garīgo skaidrību.
- Samazināts kognitīvā pasliktināšanās risks: Regulāras fiziskās aktivitātes ir saistītas ar samazinātu ar vecumu saistītu kognitīvo funkciju samazināšanās un neirodeģeneratīvu slimību, piemēram, Alcheimera slimības un demences, risku. Fiziskā aktivitāte atbalsta smadzeņu veselību, mazinot iekaisumu, uzlabojot asins plūsmu un veicinot jaunu smadzeņu šūnu augšanu.
- Uzlabota izpildfunkcija: Izpildfunkcijas, tostarp lēmumu pieņemšanu, problēmu risināšanu un impulsu kontroli, var uzlabot, regulāri veicot vingrinājumus. Vingrinājumi palīdz stiprināt prefrontālo garozu, smadzeņu reģionu, kas atbild par izpildfunkcijām.
- Paaugstināts no smadzenēm iegūtais neirotrofiskais faktors (BDNF): Ir pierādīts, ka vingrinājumi palielina BDNF ražošanu, proteīnu, kas atbalsta smadzeņu šūnu augšanu un izdzīvošanu. Augstāks BDNF līmenis ir saistīts ar labāku kognitīvo funkciju un samazinātu garīgās veselības traucējumu risku.
Ir svarīgi atzīmēt, ka vingrinājumu veids, ilgums un intensitāte var ietekmēt tā ietekmi uz garīgajām spējām. Gan aerobikas vingrinājumi, piemēram, skriešana vai peldēšana, gan spēka treniņi ir parādījuši pozitīvu ietekmi uz izziņu. Tiecieties uz kardio un spēka vingrinājumu kombināciju, lai iegūtu optimālus ieguvumus smadzeņu veselībai.
Saskaņā ar www.keyforhealth.net
Regulāri fiziski vingrinājumi var pozitīvi ietekmēt garīgās spējas, tostarp kognitīvās funkcijas, garastāvokli, fokusu un vispārējo smadzeņu veselību. Vingrojumu iekļaušana savā rutīnā var būt vērtīga stratēģija garīgo spēju uzlabošanai un veselīga prāta veicināšanai.
