vīrietis skūpstās ar sievieti čekā blakus ūdenstilpnei

Labsajūta un novecošana: kā tikt galā ar ikdienas dzīvi, novecojot?

Cilvēki noveco. Tāda ir dzīve. Mēs esam dzimuši šajā pasaulē, dzīvojam katru dienu, un, pirms mēs to pamanām, mēs esam tajā dzīves posmā, kad saprotam, ka sākam novecot.

Saskaņā ar Merck rokasgrāmata:

Novecošana ir pakāpenisks un nepārtraukts process, kas ietver dabiskas izmaiņas. Tas sākas agrīnā pieaugušā vecumā. Tas ir pusmūžā, kad tādas ķermeņa funkcijas sāk pasliktināties. Tajā pašā avotā kā tradicionālais noteiktais vecuma sākums ir norādīts arī 65 gadi.

Tomēr daudziem cilvēkiem novecošana sākas vēl agrākā vecumā. Iespējams, tas ir laiks, kad mēs jau sākam “justies veci”. Piemēram, ja agrāk varējāt viegli kāpt pa kāpnēm, bet šodien jūs svīdat un zaudējat elpu, tad jums šķiet, ka esat jau novecojis. Tas var būt arī tajā laikā, kad jūsu bērni aiziet uz koledžu vai sāk veidot savu ģimeni.

Novecošana ir neizbēgama. Neatkarīgi no tā, vai jums tas patīk vai nē, kamēr jūs dzīvojat noteiktā vecumā vai dzīves posmā, jūs novecojat.

Kā tikt galā ar ikdienas dzīvi novecojot?

Tātad, kā tikt galā ar novecošanos? Tas ir vienkārši – vienkārši turpiniet dzīvot ikdienā.

Atlaidiet lietas, kuras nevarat mainīt

Plastiskā ķirurģija un dažas skaistumkopšanas procedūras var aizkavēt fiziskās novecošanās pazīmes, taču tas faktiski nemainīs jūsu vecumu. Novecošanās fiziskā daļa ir tikai viena no tās daļām, ir arī citi dzīves aspekti, kurus jūs arī nevarat kontrolēt. Cilvēki nāks un ies. Jūsu ārsts galu galā var ieteikt uzturošās zāles. Iespējams, kādu dienu jūs vairs nevarēsit darīt to pašu, ko varējāt darīt jaunākā vecumā. Galvenais, lai izdzīvotu pārmaiņas, ir atlaist to, ko nevarat kontrolēt.

Koncentrējieties uz savu personīgo veselību un labsajūtu

Tā vietā, lai uztraukties par lietām, kuras vairs nevar mainīt, koncentrējieties uz savu personīgo veselību un labsajūtu.

Saskaņā ar keyforhealth.net

Tagad ir īstais laiks, lai sāktu dzīvot veselīgāku dzīvi. Atmetiet savus netikumus un neveselīgos ieradumus. Sāciet ēst veselīgi un regulāri vingrot.

Runājot par jūsu labsajūtu, pievērsiet uzmanību arī savam garīgajam un emocionālajam stāvoklim. Šad un tad veiciet smadzeņu vingrinājumus. Lasīt grāmatas. Darbs pie mīklām. Turpiniet sazināties ar apkārtējiem cilvēkiem. Atjaunojiet saikni ar svarīgajiem cilvēkiem savā dzīvē, no kuriem jūs atšķīrāties.

Jūsu personīgā veselība un labsajūta var nebūt 100% jūsu kontrolē, taču jūs noteikti varat veikt pozitīvas izmaiņas savā dzīvē, lai uzlabotu savu pašreizējo stāvokli.

Ieskaujiet sevi ar pozitīviem cilvēkiem

Novecojot, tas var būt skumji un vientuļi. Iespējams, ka jūsu bērniem jau ir savas ģimenes, un pastāv iespēja, ka viņi vairs nedzīvo kopā ar jums vai jums tuvu. Iespējams, ka daži no jūsu mīļajiem un draugiem vairs nebūs tuvumā. Tomēr šajā pasaulē ir miljoniem cilvēku. Varat atjaunot kontaktus ar vecajiem draugiem un uzturēt kontaktus ar saviem mīļajiem. Varat arī iegūt jaunus draugus.

Vissvarīgākais ir tas, ka jūs ieskauj sevi ar pozitīviem cilvēkiem. Kad esat kopā ar viņiem, jūs arī jūtaties pozitīvi. Jūs jūtaties laimīgāks un jums ir atbalsta sistēma. Jūs nekad nejutīsieties viens.

Kā uzlabot labsajūtu vecumā?

Ar vecumu veselības stāvokļa prioritāte kļūst arvien svarīgāka, lai saglabātu veselīgu un pilnvērtīgu dzīvi.

Šeit ir dažas galvenās stratēģijas, lai uzlabotu labsajūtu vecumam:

  1. Esiet fiziski aktīvs: Regulāras fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas vispārējās veselības un labklājības uzturēšanai. Mērķējiet sirds un asinsvadu vingrinājumu, spēka treniņu un elastības vingrinājumu kombināciju. Konsultējieties ar savu veselības aprūpes sniedzēju, lai izveidotu vingrinājumu rutīnu, kas atbilst jūsu spējām un veselības stāvoklim.
  2. Saglabājiet sabalansētu uzturu: barojoša un sabalansēta diēta ir būtiska optimālai labsajūtai. Koncentrējieties uz dažādu augļu, dārzeņu, veselu graudu, liesu olbaltumvielu un veselīgu tauku patēriņu. Saglabājiet pietiekamu hidratāciju, ierobežojiet apstrādātu pārtiku un ievērojiet porciju lielumu, lai nodrošinātu ķermeņa vajadzības pēc uztura.
  3. Piešķiriet prioritāti garīgajai veselībai: Novecojot, ir ļoti svarīgi rūpēties par savu garīgo veselību. Iesaistieties aktivitātēs, kas veicina izziņas funkcijas, piemēram, mīklu risināšanā, lasīšanā un jaunu prasmju apgūšanā. Praktizējiet stresa vadības metodes, tostarp meditāciju, dziļas elpošanas vingrinājumus vai nodarbošanos ar hobijiem, kas sniedz jums prieku un relaksāciju. Uzturiet sociālu saikni ar draugiem, ģimeni un savu kopienu, lai cīnītos pret izolētības un vientulības sajūtu.
  4. Iegūstiet kvalitatīvu miegu: pietiekams miegs ir būtisks ķermeņa un prāta atjaunošanai. Mērķējiet 7-8 stundas kvalitatīva miega katru nakti. Iestatiet gulētiešanas rutīnu, izveidojiet ērtu miega vidi un ierobežojiet elektronisko ierīču iedarbību pirms gulētiešanas, lai veicinātu labāku miegu.
  5. Profilaktiskā veselības aprūpe: Regulāras medicīniskās pārbaudes un profilaktiskās pārbaudes ir ļoti svarīgas, lai atklātu un pārvaldītu ar vecumu saistītus veselības stāvokļus. Saņemiet jaunāko informāciju par vakcinācijām, tādu slimību skrīningu kā vēzis un diabēts un ievērojiet veselības aprūpes sniedzēja ieteikumus par profilaktisko aprūpi.
  6. Pārvaldiet hroniskas slimības: ja jums ir kādi hroniski veselības stāvokļi, cieši sadarbojieties ar savu veselības aprūpes sniedzēju, lai tos efektīvi pārvaldītu. Ievērojiet izrakstītās zāles, ievērojiet ieteicamās dzīvesveida izmaiņas un regulāri apmeklējiet tikšanās, lai kontrolētu savu stāvokli.
  7. Saglabājiet sociālos sakarus: Sociālo sakaru uzturēšana ir būtiska garīgajai un emocionālajai labklājībai. Uzturiet saikni ar draugiem, ģimeni un savu kopienu, regulāri sadarbojoties sociālajos tīklos, piedaloties grupu aktivitātēs vai pievienojoties klubiem un organizācijām, kas atbilst jūsu interesēm.
  8. Iesaistieties smadzenes stimulējošās aktivitātēs: saglabājiet savu prātu asu, iesaistoties darbībās, kas izaicina jūsu kognitīvās spējas. Lasiet grāmatas, risiniet mīklas, spēlējiet atmiņas spēles vai nodarbojieties ar jaunu hobiju vai prasmi, kas prasa garīgu piepūli.
  9. Praktizējiet stresa pārvaldību: hronisks stress var negatīvi ietekmēt vispārējo labsajūtu. Izpētiet stresa mazināšanas metodes, piemēram, dziļas elpošanas vingrinājumus, meditāciju, jogu vai nodarbošanos ar aktivitātēm, kas jums šķiet relaksējošas un patīkamas.
  10. Pieņemiet pozitīvu domāšanas veidu: attīstiet pozitīvu skatījumu uz dzīvi un uztveriet novecošanu kā dabisku un atalgojošu posmu. Koncentrējieties uz pateicību, atzīmējiet sasniegumus, saglabājiet mērķtiecību un iesaistieties darbībās, kas sniedz jums prieku un piepildījumu.

Atcerieties, ka ikviena labsajūtas ceļojums ir unikāls. Ir svarīgi klausīties savu ķermeni, ievērot savus ierobežojumus un pielāgot dzīvesveida izvēli atbilstoši jūsu individuālajām vajadzībām.